Pozitīvs raksturs

Īpašību attīstīšana

"Kā lai sasaista iekšējo un ārējo dzīvi? Ja pārzinām dievišķo meditācijas mākslu, tad varam viegli un apzināti savienot šīs divas pasaules. Meditējot katrs brīdis kļūst par zelta iespēju atbrīvoties no depresijas, vilšanās, dusmām, bailēm un citām negatīvajām īpašībām, iznesot priekšplānā iekšējās pasaules dievišķās īpašības: mīlestību, mieru, prieku un gaismu. Garīgam cilvēkam ir jābūt normālam un pilnvērtīgam. Lai sasniegtu Dievu, garīgam cilvēkam ir jābūt dievišķi praktiskam savā ikdienas dzīvē. Esot dievišķi praktiski, mēs dalāmies savā iekšējā bagātībā. Mēs apjaušam dievišķu nolūku katrā darbībā un dalāmies tās iznākumā ar pārējiem. Garīgums nenoliedz ārējo dzīvi. Ārējai dzīvei ir jābūt mūsu iekšējās, dievišķās dzīves izpausmei."

Mīlestība

"Ir viegli vienam cilvēkam mīlēt otru, ja viņš saskata viņā dievišķo. Vienmēr ieteicams pievērsties pašai būtībai, tas ir, Dievam. Ja mēs vēlamies kādu mīlēt, vislabāk būs mīlēt Vienoto, kurš ir pati Mīlestība. Ja zinām, kā Viņu mīlēt Viņā pašā, tad Viņu mīlēt cilvēkā kļūst ārkārtīgi viegli. Ja kāda cilvēka trūkumi un sliktās īpašības ir acīmredzamas, centieties sajust, ka tās nepārstāv viņu pilnībā. Viņa patiesā būtība ir bezgalīgi labāka par to, ko redzat patreiz. Centieties saskatīt dievišķo citos par spīti viņu trūkumiem. Uzlūkojot kāda trūkumus, mēs nekādā ziņā šim cilvēkam nepalīdzam. Mēs tikai kavējam savu izaugsmi. Ja meklēsim kādā vainas, viņa nedievišķās īpašības nepazudīs, nedz arī mūsējās ies mazumā. Gluži otrādi, viņa nedievišķās īpašības, viņu aizstāvot, iznāks priekšplānā. Arī mūsu pašu lepnums, augstprātība un pārākuma izjūta izvirzīsies priekšplānā. Taču, saskatot cilvēkā dievišķo, mēs paātrinām savu izaugsmi un palīdzam arī otram veidot savas dzīves īstenību uz dievišķiem pamatiem. Mums jāuzlūko citi ar mīlošu sirdi, nevis ar kritiķa aci. Lai redzētu dievišķo citos, mums jāmīl. Patiesi teikts: “Kas mīl, tas otrā neredz nepilnības”. Ja jūs patiesi kādu mīlat, tad grūti viņu pelt. Mīlestība nozīmē vienotību. Māte, neskatoties uz to, ka zina sava bērna neskaitāmos trūkumus, nebeidz viņu mīlēt, jo ir nodibinājusi savu vienotību ar viņu. Ja bērnam ir kāda nepilnība, māte sauc šo nepilnību par savu. Ja jums ir grūti mīlēt cilvēcisko kādā, tad mīliet dievišķo viņā. Dievišķais viņā ir Dievs. Dievs mīt šajā cilvēkā gluži tāpat kā Dievs mīt jūsos. Mīlēt Dievu ir ļoti viegli, jo Dievs ir dievišķs un pilnīgs. Ja, skatoties uz cilvēku, ik reizi spēsiet apzināties Dieva esamību viņā, tad jūs neaizskars viņa nepilnības vai trūkumi."

Līdzcietība

"Līdzcietība ir garīgs magnēts. Tas pievelk mūs pie citiem. Kad dalāmies savā līdzcietībā un rūpēs, mēs redzam, ka tajā jau darbojas iekšējs magnēts. Līdzcietība sakņojas iejūtīgā vienotībā. Ja man sāp ceļgals, es uzlieku tam savu roku un rūpējos par to. Kāpēc? Tāpēc, ka jūtu - tas ir neatņemama manas esības daļa. Arī jūtot vienotību ar kādu, līdzcietība neliek sevi gaidīt. Ja jūtam cita ciešanas kā savas, ja vēlamies būt daļa no šī cilvēka dzīves, tad mūsu līdzcietība, rūpes un citas dievišķās īpašības nekavējoties iznāk priekšplānā. Parasti tā sauktā līdzcietība, kuru viens cilvēks izrāda otram, ietver atšķirtības un mazvērtības sajūtu. Tas, kurš domā, ka ir līdzcietīgs, jūtas pārāks; tas, kurš saņem šo līdzcietību jūtas mazvērtīgs. Ir daži cilvēki, kuri vēlas likt mums sajust, ka ir tīrāki un garīgi stiprāki. Tiem liekas, ka viņi izrāda mums savu līdzcietību, taču tā nemaz nav līdzcietība. Patiesa līdzcietība nenāk no pārākuma izjūtas, bet gan no vienotības. Ja ir vienotības izjūta, tad noteikti būs arī viss dievišķais, iedvesmojošais, apgaismojošais un piepildošais. Patiesa līdzcietība sevī savieno visas mūsu labās īpašības: mūsu labo gribu, pašatdevi, gatavību un vēlēšanos kalpot cilvēcei. Mēs spēsim dalīties ar šīm īpašībām, ja būsim vienoti ar citiem. Miers, dinamisms un spēks. Pats miers ir spēks. Ja jums ir iekšējs miers, tad ārpasaulē ieiesiet ar prieku un sajūsmu. Ja jums ir prāta miers, tad spēsiet kontrolēt ārējo pasauli. Lai kur arī ietu, jūs sēsiet mieru. Varenā spēkā ir ietverts miers. Cilvēkam, kam ir ārējs spēks, piemēram, izcilam bokserim vai vadītājam, ir arī liels iekšējs miers un pārliecība. Ja cilvēks nav sevišķi stiprs, viņš sažņaudz dūres un ieņem aizsardzības pozu. Viņam nākas demonstrēt savu spēju cīnīties. Taču, ja cilvēkam ir neizmērojams iekšējais spēks, viņam nav tas jāizrāda. Viņš jūtas brīvi, jo iekšējais spēks sniedz tam pārliecību. Šis cilvēks ir kā dievišķs varonis. Jebkurā brīdī viņš var pieveikt savu pretinieku un pārvarēt jebkādus šķēršļus."

Patiesums

"Visu, ko vēlamies paveikt, mums jāpaveic balstoties savā patiesumā. Ja esam studenti, mums jāmācās. Ja esam meklētāji, mums jālūdzas un jāmeditē. Patiesumam ir milzīga nozīme. Patiesas ilgas kaut ko sasniegt nebūt nenozīmē pacietības trūkumu. Vidusskolēns, kurš redz, ka viņa brālis saņem maģistra grādu, arī var patiesi vēlēties to iegūt. Taču viņš apzinās, ka ir jārēķinās ar laiku, un, lai iegūtu zinātnisko grādu, būs nepieciešami gadi. Ja tagad viņš nolaidīgi izturēsies pret mācībām, viņš nenokārtos eksāmenus. Tad kā gan viņš spēs iestāties universitātē?
Svarīgi, lai mūsu izaugsme norit pakāpeniski. Ja zaudējam pacietību, zaudēsim arī iedvesmu, un nekad nesasniegsim savu mērķi. Taču vienmēr būdami patiesi un pacietīgi, mēs iemantosim gandarījumu jau no mēģinājuma vien. Mūsu pašreizējais gandarījums var nebūt augstākais, taču varam būt droši, ka augstākajam gandarījumam lemts izaugt mūsos.
Nekad nepadodieties! Ja jūtat, ka jūsu meditācija nav pietiekami dziļa, nepadodieties. Mēs nevaram ik dienu baudīt izsmalcinātu ēdienu, taču vienalga kaut ko ēdam. Arī meditējot mēs barojam dvēseli, savu iekšējo būtni. Un, pat ja nespējam ikdienas pabarot dvēseli vislabākajā veidā, mums nav jāpārstāj to darīt. Labāk ar kaut ko pabarot dvēseli, nekā ļaut tai ciest badu. Tādēļ nepadodieties; vienmēr centieties meditēt. Mums jāiemanto zemnieka pacietība. Zemnieks uzar lauku, apstrādā augsni un gaida, kad Dievs sūtīs lietu, lai sēkla varētu izaugt. Arī tiecības dzīvē mums ir jāmeditē un jājūt, ka Dieva Vēlība līst pār mums gluži kā lietus. Kad atnāk Dieva Vēlība un savienojas ar mūsu piepūli, mēs visu laiku varam meditēt labi."

- Šri Činmojs