Poza

Vai nepieciešams atrasties noteiktā pozā meditējot?

"Meditējot ir būtiski turēt mugurkaulu taisnu un vertikālu, vienlaikus saglabājot ķermeni nesasprindzinātu. Ja ķermenis būs saspringts, tad dievišķās un piepildošās īpašības, kuras ienāk un plūst caur to meditācijas laikā, jūs nevarēsit uzņemt. Pozai nevajadzētu sagādāt ķermenim diskomfortu. Atrazdamies neērtā stāvoklī, tas automātiski izmainīs pozu. Meditācijas laikā jūsu iekšējā būtne spontāni liks jums ieņemt ērtu stāvokli, un jums vajadzēs to tikai saglabāt. Galvenā lotosa pozas priekšrocība ir spējā palīdzēt noturēt mugurkaulu taisni un stalti. Taču tā ne vienmēr ļauj izvairīties no saspringuma ķermenī. Tāpēc lotosa poza nemaz nav obligāta pienācīgai meditācijai. Daudzi cilvēki ļoti labi meditē, sēžot uz krēsla. Dažiem meklētājiem patīk meditēt guļus, bet es vēlētos sacīt, ka tas pavisam nav vēlams nedz iesācējam, nedz pat tiem, kuri meditē jau vairākus gadus. Tas ir tikai ļoti pieredzējušiem meklētājiem un Dieva izpratni sasniegušām dvēselēm. Citi, mēģinot meditēt guļus, nokļūs miega pasaulē jeb arī ieslīgs sava veida gurdumā vai snaudā. Bez tam guļus stāvoklī jūsu elpa nav tik apmierinoša ka sēdus, jo tā nav apzināta vai kontrolēta. Patiesībā vislabāk ir meditēt ar daļēji atvērtām un daļēji aizvērtām acīm. Šādi jūs esat koka sakne un tajā pat laikā augšējais zars. Tā daļa no jums, kuras acis ir pusatvērtas, jūt, ka tā ir sakne, kas simbolizē Māti Zemi. Otra daļa, kuras acis ir puspievērtas, ir augšējais zars, redzējuma pasaule, vai, teiksim, Debesis. Jūsu apziņa atrodas kā augstākajā līmenī, tā arī šeit, uz zemes, mēģinot pārveidot pasauli."

- Šri Činmojs