Skolotāja loma

Kāda ir Skolotāja loma meditācijas praksē?

Šri Činmojs:

"Meditācijas praksei ir jābūt spontānai,
dvēseliskai un pareizai.

Meditācijai ir vajadzīga iedvesma. To jums varētu sniegt Svētie raksti. Nopirkt garīgu grāmatu var desmit sekunžu laikā. Izlasīt to var vairākās stundās. Lai to aptvertu, vajag pāris gadus. Bet, lai izdzīvotu tās patiesības, varbūt nepieciešams ne tikai viens mūžs, bet pat dažas inkarnacijas.
Meditācijai ir vajadzīga tiecība. Garīgā skolotāja fiziska vai garīga klātbūtne var atmodināt snaudošo tiecību. Viņš spēs uzmodināt jūsu snaudošo tiecību; viņš bez grūtībām un ar prieku izdarīs to jūsu labā. Tiecība ir tieši tas, kas jums vajadzīgs, lai sasniegtu sava ceļojuma mērķi. Jums nav jāuztraucas par savu pašatklāsmi. Par to parūpēsies tiecība.
Ja jums ir skolotājs, kurš ir sevi realizējusi dvēsele, viņa klusais, ciešais skatiens jums iemācīs, kā meditēt. Skolotājam nav jāskaidro, kā meditēt ārēji vai jāpiedāvā īpaša meditācijas tehnika. Viņš vienkārši meditēs uz jums un iekšēji jūs mācīs, kā meditēt. Jūsu dvēsele ieies viņa dvēselē un mācīsies no viņa dvēseles. Visi patiesie garīgie Skolotāji māca meditāciju klusumā.
Kad pašrealizāciju sasniedzis garīgais skolotājs ieiet savā augstākajā apziņā, viņš savienojas ar Dievišķo, kas ir viņā. Individuālais cilvēks pilnībā saplūst ar Visaugstāko. Šajā laikā skolotāja apziņa kļūst par tiešu pieeju Gaismai, kuru meditējošais rauga atrast savā sirdī; tā atklāj un piedāvā to, ko meklētājs ir centies sameklēt dziļi sevī. Identificēties ar augstāko skolotajā meditāciju nozīmē gūt tiešu tās apziņas pieredzi, kura ir cilvēka iekšējo meklējumu Mērķis. Tā nav meditācija uz atsevišķu indivīdu, bet, precīzāk sakot, tā ir meditācija uz Dievišķo Apziņu, kura izmanto cilvēku kā instrumentu, lai sevi atklātu. "