Attieksme un izpratne

Attieksme meditācijā

" Ja domājam, ka tie esam mēs, kas cenšas meditēt, tad meditācija šķiet sarežģīta. Taču īstenībā meditācija nenotiek, pateicoties mūsu piepūlei. Tā notiek, pateicoties mūsu iekšējam Stūrmanim, Visaugstākajam, kurš nemitīgi meditē mūsos un caur mums. Mēs esam tikai trauki, un mēs ļaujam Viņam mūs piepildīt ar Savu Apziņu. Mēs sākam ar paša piepūli, bet tiklīdz nokļūstam dziļi iekšienē, mēs redzam, ka tā nav bijusi mūsu piepūle, kas ļāva mums ieiet meditācijā. Tas ir Visaugstākais, kas meditē mūsos un caur mums ar mūsu apzinātu līdzdalību un piekrišanu."

Izpratne par meditāciju

Par meditāciju televīzijas intervijā:

"Mēs mēģinam padarīt mūsu prātu klusu. Esam atkarīgi no domām katru brīdi. Reizēm tās ir labas domas, bet lielākoties mūsu domas ir nepiedienīgas, neiedvesmojošas. Un tomēr, ja meditējam, varam padarīt mūsu prātu klusu. Un līdzko esam iemācījušies padarīt mūsu prātu klusu, varam baudīt mūsu prātā apgarotas, iedvesmojošas, apgaismojošas un gandarījumu sniedzošas domas. Tāpēc meditācija ir vienīgais veids kā padarīt prātu klusu. Un ar pareizas meditācijas palīdzību varam iznest priekšplānā dievišķās īpašības, kas atrodas mūsu prātā. "

" Meditācija ir spēcinošs un piepildījumu sniedzošs klusums. Klusums ir izteiksmīga neizsakāmā izpausme. Ko mēs sagaidām no meditācijas kā pirmo un galveno? Mieru. Mieru - neko citu. Miers ir mīlestības sākums. Miers ir patiesības piepildījums. Miers ir atgriešanās pie Pirmavota. Meditācija līdzinās putna spārniem - vienmēr izplestiem Mierā, Gaismā un Svētlaimē. Vienīgi meditācija var palīdzēt piedzimt pilnībai. Meditācija aiznes mūs pāri vilšanās sarūgtinājumiem, pāri spriedelējošā prāta ierobežojumiem. Un, visbeidzot, meditācija var satuvināt mūs ar pilnības elpu. "

" Pirms izprotam augstāko, mēs jūtam, ka ir atšķirība starp augstumu un dziļumu. Paceļoties augšup, mēs sajutīsim, ka esam sasnieguši noteiktu augstumu un, ienirstot dziļi iekšienē, mēs jutīsim, ka esam sasnieguši noteiktu dziļumu. Taču kā augstums, tā arī dziļums pastāv mentālajā apziņā. Tiklīdz mēs izejam ārpus prāta ierobežojumiem un nokļūstam Visaptverošajā Apziņā, mēs redzam visu kā vienotu un neatdalāmu. Šajā brīdī vienīgi Realitāte dzied un dejo mūsu iekšienē, un mēs kļūstam par pašu Realitāti. Tai nav ne augstuma, ne dziļuma, ne garuma. Tā ir kā vienots veselums un tajā pat laikā tā katru bridi pārsniedz savas robežas. "

Par meditāciju televīzijas intervijā:

" Lūgšanā un meditācijā nonākam plašumā. Jo īpaši meditācijā mēs jūtam, ka nonākam okeāna plašumos. Cilvēks no lāses pārvēršas okeānā. Okeāns ir no neskaitāmām lāsēm. Cilvēciskā būtne - kā lāse. "


" Meditācijā arvien ir klāt nerimstošas tiecības liesma. Mūsu ceļojums ir nebeidzams; mūsu izaugsme un mūsu atklāsme arī ir nemitīga un nebeidzama, jo mēs saskaramies ar Bezgalību, Mūžību un Nemirstību.
Meditācija ir cilvēka alkas pēc Bezgalīgā Reālā, Mūžīgā Reālā un Absolūtā Reālā. Meditācijas noslēpums ir apzinātas un nezūdošas vienotības sasniegšana ar Dievu. Augstākais meditācijas noslēpums - just Dievu kā sev ļoti tuvu un, visbeidzot, izprast Dievu paša Dieva dēļ, lai atklātu Viņu un piepildītu Viņu.
Meditācija ir sevis pārvarēšana. Sevis pārvarēšana ir Pārpasaulīgā vēstījums. Pārpasaulīgā vēstījums ir Dievs - mūžīgi evolucionējošā Dvēsele un Dievs - allaž piepildošais Mērķis.
Meditācija tev saka tikai vienu: Dievs ir.
Meditācija atklāj tev tikai vienu patiesību: Dieva redzējums pieder tev. "

- Šri Činmojs