Meditācijas nolūks

Meditācijas nolūks | Miers | Skaistums | Ticība sev

Fragmenti no Šri Činmoja lekcijas Oslo, Norvēģija:

" Tikai tad, ja pabarojam savu iekšējo dzīvi, ārējai dzīvei var būt patiesa nozīme. Mēs ēdinām augumu trīs reizes dienā. Un tomēr mūsos, dziļi mūsu iekšienē mīt dievišķs bērns, ko saucam - dvēsele. Un mēs nerodam laiku pabarot bērnu, mēs nerodam laiku pabarot šo bērnu.
Kā lai mēs izveidojam vienojošu saiti starp mūsu iekšējo dzīvi un ārējo? Ja mēs esam apguvuši dievišķo meditācijas mākslu, tad viegli, apzināti varam savienot abas šīs pasaules. Praktizējot meditāciju katrs brīdis mums kļūst par zelta iespēju atbrīvoties no depresijas, vilšanās, dusmām un citām negatīvām īpašībām. Un izvest priekšplānā iekšējās pasaules īpašības: mīlestību, mieru, prieku un svētlaimi. "


" Meditācija palīdz mums dzīvot no brīža uz brīdi. Un katrā no šiem brīžiem pastāv Mūžīgais Tagad. Mūžīgo nevar atdalīt no brīža. Te ir brīdis, bet Mūžība ir visapkārt. Mūžība aptver tagadni, pagātni un nākotni.
Brīdis mīt Mūžībā tāpat kā Mūžība mīt brīdī. Tas ir kā okeāns, kurā ir neskaitāmi sīki pilieni, taču ik piliens glabā sevī visa okeāna būtību. Mēs paņemam vienu pilienu, un acumirklī rodam milzīgā okeāna apziņu, jo piliens iemieso plašo okeānu. Tāpēc neviens brīdis nevar būt atdalāms no Mūžības un Bezgalības. Meditācija ir vienīgais veids, kā just galīgā vienotību ar Bezgalīgo.
Vai meditācija mūs aicina aiziet no īstenības? Nē! Tieši otrādi, tā iedvesmo mūs pieņemt Dieva radīto kā neapšaubāmu realitāti, kura joprojām gaida pēc pārveidošanas un pilnības. Kad zemes apziņa tiks pārveidota un mūsu ķermeņa apziņa tiks pārveidota, tikai tad mēs pa īstam spēsim sevī uzņemt bezgalīgo Patiesību un Gaismu. Tam, kurš meditē, jārīkojas kā cilvēces dievišķajam varonim. Cilvēce ir Dieva neatņemama daļa. Ja mēs noraidoši izturēsimies pret cilvēci, kā gan varēsim sasniegt dievišķību? Mums jāpieņem pasaule tāda, kāda tā ir šobrīd. Ja mēs kaut ko nepieņemam, kā lai to pārveidojam? Ja podnieks nepieskarsies mālam, kā gan viņš spēs izveidot no tā trauku? Pasaule mums apkārt nav pilnīga, bet arī mēs neesam pilnīgi. Pilnīga pilnība vel nav ataususi. Mums jāzina, ka cilvēce pašlaik ir tālu, tālu no pilnības. Bet arī mēs esam šīs cilvēces daļa. Kā gan mēs varam atraidīt mūsu brāļus un māsas, kuri patiesi ir daļa no mums pašiem? Es nevaru atmest kā nederīgu savu roku. Tas nav iespējams. Līdzīgi tam, kad mēs dvēseliski un pašatdodoši meditējam, mums ir jāpieņem cilvēce kā sev patiesi ļoti tuva. Mums ir jāpaņem tā sev līdzi. Ja esam spējīgi citus iedvesmot, ja esam vienu soli priekšā, tad mums ir iespēja kalpot dievišķajam tajos, kuri iet aiz mums.
Tāpēc mums nav jādodas uz Himalaju alām. Mums ir jāskatās pasaulei acīs šeit un tagad. Ar savu pašveltīšanās spēku dievišķajam cilvēcē mums ir jāpilnveido zemes vaigs. Meditācija nav bēgšana. Meditācija ir dzīves pieņemšana visā tās pilnībā, lai to pārveidotu dievišķās Patiesības augstākajai izpausmei šeit, uz zemes. "

- Šri Činmojs