Meditācijas joga

Kas ir meditācija | Kāpēc mēs meditējam | Dzīvesveids

Par meditāciju televīzijas intervijā:

" Meditācija ir pavisam vienkārša disciplīna. Mēģinam padarīt mūsu prātu klusu. Esam atkarīgi no domām katru brīdi. Reizēm tās ir labas domas, bet lielākoties mūsu domas ir neglītas, neiedvesmojošas. Un tomēr, ja meditējam, varam padarīt mūsu prātu klusu. Un līdzko esam iemācījušies padarīt mūsu prātu klusu, varam baudīt mūsu prātā apgarotas, iedvesmojošas, apgaismojošas un gandarījumu sniedzošas domas. Tāpēc meditācija ir vienīgais veids kā padarīt prātu klusu. Un ar pareizas meditācijas palīdzību varam iznest priekšplānā prātam piemītošās dievišķās īpašības. "

" Meditācija ir acs, kura redz Patiesību, sirds, kura jūt patiesību un dvēsele, kura izprot Patiesību. Meditējot dvēsele pilnīgi apzinās savu evolūciju tās mūžīgajā ceļojumā. Meditācijā mēs redzam, kā veidols pārtop Bezveidīgajā, galīgais - Bezgalīgajā; un mēs redzam Bezveidīgo pārtopam veidolā, Bezgalīgo - galīgajā. Meditācija uzrunā. Tā uzrunā klusumā. Meditācija atklāj. Tiecīgajam tā atklāj, ka matērija un gars ir vienoti, kvantitāte un kvalitāte ir vienoti, iekšēji piemītošais un pārpasaulīgais ir vienoti. Tā atklāj, ka dzīve nekad nevar būt vienīgi septiņdesmit vai astoņdesmit gadi starp dzimšanu un nāvi, bet drīzāk gan pati Mūžība. Mūsu piedzimšana ir svarīgs notikums paša Dieva pastāvēšanā. Tāpat ir ar mūsu nāvi. Mums dzimstot, dzīve ienāk ķermenī. Mums mirstot, tā iemājo garā. "

" Meditācija nozīmē apzinātu sevis paplašināšanu. Meditācija nozīmē savas īstenās patības atpazīšanu vai atklāšanu. Tieši caur meditāciju mēs pārvaram ierobežotību, nepilnības un atkarību.

Meditācija ir dinamisms apziņas iekšējos līmeņos. Meditējot mēs ieejam savas būtnes dziļākajā daļā. Šajā Slaikā mēs spējam iznest priekšplānā to iekšējo bagātību, kuru glabājam dziļi sevī. Meditācija mums parāda, kā varam pēc kaut kā tiekties, un, tai pat laikā, kā var arī to sasniegt. Ja praktizējam meditāciju katri dienu, varam būt pilnīgi droši, ka mūsu dzīve; problēmas - kā iekšējās, tā ārējās - ir radušas atrisinājumu.

Garīgā sirds ir bezgalīgās un visaptverošās mīlestības vieta. Dziļi sirdī mīt dvēsele, mūsu iekšējā dievišķība. Meditācija garīgajā sirdī ir visdrošākais un piepildošākai; ceļš. Šajā meditācijā mēs pievēršam visu savu uzmanību sirdij un, apklusinot prātu, ienirstam dziļi sevī, arvien dziļākos miera, svētlaimes un mīlestības apvāršņos. Mēs varam izmantot arī iztēles palīdzību un iedomāties savā sirdī plaukstošu ziedu. Sajutīsim, ka, atveroties ziedlapiņām, mūsu iekšējā dievišķība caurstaro visu mūsu būtni. Mēs gremdēsimies straumē, kura plūst no sirds, un ļausim, lai tā bezgalīgi paplašinās mūsos. Dziļākajā meditācijā savā sirdī mēs nonākam tālu ārpus visām domām. Mēs saplūstam klusā saskarsmē ar Dievišķo Būtni, mūsu Iemīļoto. Meditācija ved uz apzinātu identificešanos ar Augstāko 'Es'.

Meditācija līdzinās ieniršanai jūras dzīlēs, kur viss ir kluss un mierpilns. Virspusē var būt daudz viļņu, bet dzelmi tie neskar. Jūra dzīlēs ir pats klusums. Kad sākam meditēt, pirmām kārtām, mēs cenšamies sasniegt savu iekšējo būtību vai, citiem vārdiem, jūras dzīles. Ja viļņi nāks no ārpasaules, tie mūs neskars. Bailes, šaubas, uztraukumi un visa zemes kņada viegli aizskalosies projām, jo mūsos nemitīgi valdīs miers. Domas mūs nespēs aizskart, jo mūsu prāts - pats miers, pats klusums, pati vienotība. Līdzīgi kā zivis, kas jūrā lēkā un peld, bet neatstāj pēdas. Atrodoties savā augstākajā meditācijā, mēs jūtam, ka esam jūra un jūrā esošais mūs nespēj traucēt. Mēs jūtam, ka esam debesis, un visi garām lidojošie putni mūs nespēj traucēt. Mūsu prāts ir debesis, un mūsu sirds ir bezgalīgā jūra. Tā ir meditācija. Kad savā meditācijā vēlamies pacelties augstu, mūsu tiecība bezbailīgi kāpj un kāpj līdz pašam Augstākajam. Nav gala mūsu ceļojumam augšup, jo mēs ceļojam Bezgalībā. Mēs paceļamies arvien sevi pārsniedzošajā Pārpasaulīgajā. Ja runājam par attālumu, tad gan augstuma, gan dziļuma ziņā tie abi ir nebeidzami ceļojumi uz vienu Mērķi -Visaugstāko. Lai nu kā, bet, izmantojot prātu, mēs nevarēsim pacelties augstu. Mums jādodas prātam cauri, viņpus tā robežām, uz mūsu garīgo sirdi. Garīgās sirds sfēra ir bezgala augstāka un plašāka nekā visaugstākais prāts. Tā atrodas tālu ārpus prāta. Sirds nav ierobežota nevienā virzienā un ietver sevī gan visaugstāko augstumu, gan visdziļākās dzīles.

Jo augstāk spējam pacelties, jo dziļāk varam ienirt. Jo dziļāk gremdējamies, jo augstāk spējam celties. Tas ir vienlaicīgi. Ja varam meditēt ar lielu spēku, tad noteikti sajutīsim, ka paceļamies ļoti augstu, gan arī gremdējamies ļoti dziļi. Augstums un dziļums iet roku rokā, lai gan varam teikt, ka tie izpaužas divās dažādās dimensijās. Taču, ja cilvēks spēj pacelties ļoti augstu, viņš ir arī spējīgs ienirt ļoti dziļi."

- Šri Činmojs