Ieradumi un vēlmes

Jautājums:
Vai pastāv kāds garīgs paņēmiens atbrīvoties no sliktiem ieradumiem?
Šri Činmojs:
Protams pastāv. Pirms kaut ko darat, vienmēr meditējiekādu minūti vai vismaz vairākas sekundes. Šīs meditācijas spēks kā bulta ieurbsies sliktajā ieradumā. Meditācijas karavīrs izmantos savas dievišķās bultas pret sliktajiem ieradumiem. Tas ir absolūti vislabākais paņēmiens.

" Es esmu runājis par to, cik bīstamas ir bailes un šaubas. Diemžēl mēs to neņemam par pilnu. Mēs tikai sakām: " Es varu tās pārvarēt, jo esmu fiziski spēcīgs. Apātija nav nekas, tā ir ļoti vāja. Ja gribēšu, tad to pārvarēšu. "
Šādas idejas nāk mūsu prātā. Tomēr apātijai, bailēm, šaubām un pārējiem nedievišķām īpašībām ir milzu spēks. "

Jautājums:
Kā es varu uzveikt ķermeņa vēlmes?
Šri Činmojs:
Pirmkārt, jāzina, vai vēlme spēj sniegt piepildījumu. Mēs domājam, ka, izpildījuši savas vēlēšanās, mēs kļūsim laimīgi.
Pirms mums rodas vēlme, mēs redzam šīs vēlmes augļus. Mums Šķiet, ka vēlme atnesīs gandarījumu vai piepildījumu. Taču, kopš dzīvojam garīgu dzīvi, mēs iekšēji jūtam, ka vēlme nevar dot ne gandarījumu, ne piepildījumu. Kad esam to sapratuši, mēs viegli varam izvairīties no vēlmēm vai pievērst dzīvi kam citam. Ikdienas pasaulē vēlmes piepildījums mums izskatās pēc gandarījuma, tāpēc mēs ceram iegūt laimi, piepildot vēlmes. Taču, pavērojot vēlmju dzīvi no garīgā viedokļa, mēs ieraugām, ka gaismas nav ne tās sākumā, ne beigās, ne arī vidū, No sākuma līdz pat beigām vēlmju dzīve ir tumsa.
Tumsa ir dievišķā gandarījuma trūkums. Gaismas nav ne vēlmes dzimšanā, ne tās piepildījumā.
Vēlme un tiecība ir divas dažādas pasaules. Parastam cilvēkam vēlmes ir svarīgākas par visu. Meklētājam par visu svarīgāka ir tiecība. Ikdienišķs, netiecīgs cilvēks nespēj iziet ārpus vēlmju robežām. Taču tas, kas vārtās vēlmju dubļos, vēlāk sajūt, ka šajos dubļos ir vilšanās, un tā slēpj sevī pazudināšanu. Viņš atklāj, ka ķermenisko un materiālo iegribu pasaulē var nokļūt tikai rijīga tīģera zobos.
Turpretī patiess meklētājs savu ceļu sāk ar tiecību; tiecība ir viņa ceļa vidus, un tiecība ir arī ceļa noslēgums. Jau sākumā tiecība nes sevī dievišķu gandarījumu. Tiecībai ir apzināta un dvēseliska spēja savienoties ar tālākajiem zemeslodes nostūriem, ar visdziļāko, visslēptāko Esamību un augstāko transcendentālo 'Es'.
Ja kāds jūt patiesu vajadzību pēc tiecības, pie viņa sirds durvīm nespēj klauvēt neviena vēlme - ne ķermeniska, ne vitāla, ne mentāla. Tur brīvi mājo Miers, Gaisma, Sajūsma un citas dievišķās īpašības. Kā jau zini, saule lec austrumos. Ja tu agrā rītā meditē, pavērsies pret sauli, tava koncentrācija un meditācija ir vērstas uz austrumiem. Skrienot pretī saulei, tu neredzi citas debespuses. Bet, ja tu skrien uz austrumiem un skaties uz rietumiem, tu zaudē ātrumu un vari paklupt. Tāpēc, ja tavs mērķis atrodas kādā konkrētā virzienā, tev visa uzmanība jāvērš turp un jāskrien tam pretī. Katru brīdi tev jātiecas pretī mērķim. Ja tavs mērķis ir realizēt Dievu, ja tu tiecies pēc atbrīves, tev nav jāskatās sānis vai atpakaļ, bet jāskrien pretī Gaismai.

Kā var uzvarēt ķermeņa vēlmes?
Nedomā par tām; domā par tiecību. Esi skrējējs, kas nemitīgi pārvar šķēršļus savā ceļā un tikai dodas uz priekšu. Esi īsts skrējējs, lai tumsonība, ierobežojumi, nepilnības paliek tālu aiz tevis.

Tiecības sauciens ir vienīgā atbilde, Esmu radis atziņu, kura saka:

Kad es domāju, es slīkstu.
Kad izvēlos, palieku zaudētājs.
Kad es saucu, es lidoju.

Domājot par pasauli, par tās problēmām, es slīkstu. Kad pats pieņemu lēmumus, es tiešām palieku zaudētājs, jo visi lēmumi manī un caur mani būtu jāpieņem Dievam. Turpretī tad, kad es saucu no sirds dziļumiem, es gūstu bezgalīgu iekšēju spēku, enerģiju, pamudinājumu un spēju lidot Gaismas un Sajūsmas debesīs.