Praktiski

Vai meditācija ir praktiska?

" Mēs saucam cilvēku par praktisku, ja viņš dara pareizas lietas īstajā brīdī tā, ka viņa ārējā dzīve rit gludi. Taču neatkarīgi no tā, cik mēs esam saprātīgi un apzināti, brīžiem ārējā dzīvē jūtamies apmaldījušies. Mēs nezinām, ko lai saka un kā lai rīkojas. Vai arī, kā par spīti mūsu pareizi pateiktajam un izdarītajam, viss iet greizi. Mēs nespējam tikt galā ar savu dzīvi. No sirds vēlamies darīt kaut ko jeb kļūt par kaut ko, bet nespējam to izdarīt. Kāpēc tā notiek? Tā notiek tāpēc, ka mūsu ārējās spējas arvien ir atkarīgas no mūsu iekšējās apzināšanās. Ja esam praktiski iekšējā dzīvē, tas ir, ja lūdzamies un meditējam, tad padziļinām savu iekšējo apzināšanos. Kad mums ir šāda iekšēja apzināšanās, tad mums ir brīva pieeja neierobežotai patiesībai un nezūdošam priekam, un mēs spējam pārvaldīt savu ārējo dzīvi. Mēs arvien augam no iekšienes, ne no ārienes. No zemē iesētas sēklas izaug stāds, ne otrādi. Iekšējā dzīve pastāvīgi nes Patiesības un Dieva vēstījumu. Šī iekšējā Patiesība ir sēkla. Kad ļaujam sēklai uzdīgt, izaugt par stādu, un beigās kļūt par koku, varam nobaudīt augli, kas tajā ienācies. To ēdot, mēs zināsim, ka šis auglis pieder ārējai pasaulei, lai gan tā avots ir iekšējā pasaule. Mēs ieraudzīsim iekšējās pasaules spēju, kas izpaudusies ārējā pasaulē. Neatkarīgi no tā, cik daudz strādājam, runājam vai kaut ko darām ārējā pasaulē, mēs nenonākam tuvāk Patiesībai. Taču, ja sākumā meditēsim un pēc tam darīsim un runāsim, mēs rīkosimies praktiski. Iekšējam praktiskumam ir jānosaka ārējā dzīve, nevis otrādi. Ārējās dzīves enerģijai jānāk no iekšējās dzīves. Tikai tad mēs spēsim būt patiesi praktiski. Ja mums pietiks drosmes ieiet iekšējā dzīvē, mēs ieraudzīsim, ka iekšējā pasaule ir praktiska, īsta un dabiska. Mīlestība, gaisma, miers un prieks ir dievišķi dabiski. Ja iznesīsim priekšplānā to, ko mums spēj dāvāt iekšējā pasaule, tad arī ārējā pasaule kļūs dievišķi dabiski, praktiska un piepildoša."

- Šri Činmojs