Auguma apziņa

Jautājums:
Vai jūsu filosofija māca, ka fiziskais augums ir šķērslis saskarsmē ar Dievu un nevar būt daļa no mūsu veltīšanās Dievam?
Šri Činmojs:
Nē, augumam nav jābūt par šķērsli vai traucēkli ceļā uz Dieva izpratni. Tiesa, pagaidām augums daudz ko neapzinās. Arī zīdainis daudz ko neapzinās, taču viņš vēlāk kļūs par bērnu, pusaudzi un pieaugušo, Uzlūkosim augumu kā bērnu. Šis bērns aug, pateicoties iekšējam uzturam, ko viņš saņem no dvēseles, kad mēs tiecamies. Skolā bērns saņem zināšanas. Ik dienas viņš saņem arī iekšējo gudrību. Kad mēs lūdzamies, koncentrējamies un meditējam, mēs piesaucam Gaismu, un šī Gaisma tiecas piepildīt visu mūsu ārējo eksistenci. Tev taisnība, kad saki, ka ķermenis ir kavēklis. Tas ir kavēklis ļoti ilgi, līdz pat brīdim, kad priekšplānā iznāk dvēseles Gaisma un sāk par to rūpēties. Bet sakot, ka ķermenis vienmēr būs nostājies pret dvēseli, tu kļūdies. Ja ķermenis vienmēr pretotos dvēseles iespējām, neviens nebūtu realizējis Dievu. Dieva izpratni var sasniegt vienīgi uz šīs planētas, uz zemes. Sākumā ķermenis tiešām pretojas dvēseles izaugsmei. Taču pienāk laiks, kad dvēsele iznāk priekšplānā un padara ķermeni par uzticīgu, labu instrumentu. Šis sasniegums ir gan ķermeņa, gan dvēseles uzvara. Kad dvēsele apzināti liek ķermenim sajust, kas tam jādara, un ķermenis klausa dvēseles pavēles, tie skrien roku rokā. Izpratne, atklāsme un izpausme kļūst neizbēgamas. Kad esam pavirzījušies garīgajā ceļā, kad tuvojamies Mērķim, fiziskā apziņa pilnīgi savienojas ar psihisko apziņu, un mēs ieraugām augumu tā jaunajā spožumā. Dvēsele un augums kļūst par daļu no vienīgas Patiesības, kas ir Bezgalīgais Dievs. Lai radītu mūziku, vienlīdz nepieciešamas gan klavieres, gan pianists. Ja nav instrumenta, pianists nevar spēlēt. Ja nav pianista, klavieres nedarbojas. Tāpat arī dvēselei vajadzīgs ķermenis, lai tā piepildītu savu augstāko misiju. Un ķermenim vajadzīga dvēsele, kas piešķirtu jēgu tā eksistencei, lai tas spētu apjaust Visaugstāko.